HALAL kautuvē sanāca diezgan laba diskusija. Arī šādas kaušanas pretinieki [ bez žurnālistu klātbūtnes] atzina, ka viss ir kārtībā, bet politika ir politika un katrs zvejo vēlētāju balsis kā māk. Tā kā saeimā diskusijas vēl būs karstas. Bet šis pagaidām ir labākais problēmas atspoguļojums:
Lauksaimniecības dzīvnieki jākauj ātri un profesionāli
Daiga Kļanska, Leta-Nozare
10.03.2010Lauksaimniecības dzīvnieki ir jākauj ātri un profesionāli, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, kuri apmeklē SIA "Viesuļi", uzsvēra veterinārmedicīnas doktors, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta "Sigra" direktors Aleksandrs Jemeļjanovs.
Uzņēmumā "Viesuļi" kā pilotprojekts tiek attīstīta tehnoloģija, kas ļauj nodrošināt gaļas ražošanu, kaujot lopus bez iepriekšējas apdullināšanas. Pērn rudenī tika pieņemti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, mainot pieļaujamās lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodes gaļas ieguvei. Daļa sabiedrības pauda noraidošu attieksmi pret dzīvnieku kaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas.
Tikšanās laikā Jemeļjanovs uzsvēra, ka daudz svarīgāk ir, lai sabiedrība nepieļauj kompromisus dzīvnieku labturības jautājumos to dzīves laikā.
"Ir svarīgi, kā dzīvnieks tiek turēts laikā līdz kaušanai un kādā stāvoklī to nogādā kautuvē. Un te ir daudz lietu, kuras pilnveidot ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Runājot par kaušanu, ir svarīgi, lai tā notiktu ātri un dzīvnieks neciestu sāpes. Un tas visvairāk ir atkarīgs no kāvēja profesionalitātes, ne tik daudz metodes," saka Jemeļjanovs.
Viņš skaidroja, ka pasaulē tiek izdalītas divas visplašāk sastopamās metodes - ar pirmskaušanas apdullināšanu, izmantojot elektrošoku, veseri vai triecienpistoli, ko savulaik kautuvēs ieviesa kāvēju drošībai, un bez apdullināšanas. Abas metodes veterinārmedicīnas zinātnē ir plaši pētītas un to ietekme uz dzīvnieku mērīta.
"Būdams lauksaimniecības zinātņu doktors, veterinārmedicīnas doktors un trīs zinātņu akadēmiju akadēmiķis, priekšroku dodu lopu kaušanai bez apdullināšanas, ātri un dziļi pārgriežot kaklu, jo šādā veidā iegūta gaļa ir kvalitatīvāka un dzīvniekam kaušanas brīdī ir mazāks stress, turklāt "Halal" gaļu var lietot ikviens," sacīja "Sigra" direktors.
Lopu kaušanai bez iepriekšējas apdullināšanas Latvijā ir senas tradīcijas ne tikai lauku sētās, bet arī ražošanā. Slavenais bekons, kuru Latvija pirms Otrā pasaules kara eksportēja uz Lielbritāniju, tika ražots, kaujot lopus bez iepriekšējas apdullināšanas.
"Tagad, kad emocijas ir norimušas, ir būtiski saprast, kas pērnā gada rudenī bija sabiedrības uzmanības centrā - kaušanas metode "bez iepriekšējas apdullināšanas" vai formulējums "saskaņā ar islāma tradīcijām", kas Latvijas likumdošanā iekļauts atbilstoši Eiropas Savienības (ES) likumdošanai. Kaušanas metode kristiešiem, tostarp latviešiem, musulmaņiem un citu reliģiju piederīgajiem ir viena un tā pati. Taču saskaņā ar tradīcijām islāmā kaušanu drīkst veikt tikai musulmanis, lopam kaušanas brīdī ir jābūt ļoti mierīgam, tas nedrīkst redzēt nazi un asinis, un pirms kaušanas par to tiek aizlūgts. Šajās tradīcijās es nesaskatu neko nežēlīgu, kas palielinātu lopa ciešanas," stāsta Latvijas Gaļas ražošanas un gaļas pārstrādes asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis.
Gaļa, kaujot lopus bez iepriekšējas apdullināšanas un saskaņā ar islāma tradīcijām, tiek ražota gan abās pārējās Baltijas valstīs, gan Polijā un citviet ES. Tirdzniecībā šī gaļa un gaļas izstrādājumi tiek marķēti ar preču zīmi "Halal", kas nozīmē "atļauts". Musulmaņi, kā arī ebreji uzturā patērē tikai tādu pārtiku, kas pagatavota saskaņā ar reliģiskajām tradīcijām, tostarp ar preču zīmi "Halal".
SIA "A17" saimnieks Andris Pauls-Pāvuls teica, ka, veicot grozījumus likumdošanā, Latvijas aitkopjiem ir radīta iespēja realizēt aitas gaļu legālajā tirgū. Līdz tam mazajās saimniecībās aitas uzpirka uzbeki, tadžiki, pakistānieši, kuri uz vietas dzīvniekus nokāva, nodrošinot savas ģimenes ar pareizi iegūtu gaļu.
"Šī ir lieliska iespēja nodrošināt latviešu zemniekus ar darbu un iztikšanu, tādēļ aicinu deputātus, pieņemot lēmumus, būt racionāliem un neiznīcināt Latvijas lauksaimniecību," sacīja Pauls-Pāvuls.
Pirms sākt kaut liellopus bez apdullināšanas un atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, SIA "Viesuļi" vajadzēja izskaidrot sabiedrībai kaušanas atšķirības, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izbraukuma sēdē uzņēmumā teica Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža.
Pēc tam, kad viņa bija vērojusi kaušanas procesu, Viduža atzina, ka pēc šīs diskusijas viņai vairāk vai mazāk kļuvušas skaidras vairākas lietas. "No šodien redzētā un dzirdēta jāsecina, ka lopu audzētāju asociācijām daudz vairāk būtu jāizglīto zemnieki par to, kāda dzīvnieka gaļa kādu naudu vērta. Vai gaļas šķirnes aita ar baltu "cauraudzīti" bez tauku pikučiem var būt tikpat vērta cik septiņus gadus veca aitu māte, vai Holšteinas melnraibā slaucamā govs pēc desmit laktācijām var maksāt tāpat kā deviņus mēnešus vecs Šarolē bullēns? Nekad nē. Droši vien Vācijas zemniekiem maksā diferencētu cenu un ir ieguldīts liels darbs mārketinga pasākumos, lai izskaidrotu, kādēļ viens gaļas veids maksā tik, bet otrs pavisam citu veidu. Savukārt Latvijā pašlaik visa veida gaļa maksā vienādi," uzsvēra Viduža.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Mārtiņš Roze (ZZS) aicināja lauksaimniekus un patērētājus domāt par gaļas kvalitāti, kas līdz šim nav veicinājis gaļas audzēšanas nozares attīstīšanos. "Paskatoties to bilanci, kāda ir Eiropas Savienībai (ES) gaļas tirdzniecībai, ES ir aitas un liellopu gaļas importētāja, turklāt ne tikai "halal" gaļai, bet arī konvencionālās gaļas importētājs no Austrālijas, Jaunzēlandes un Argentīnas. Latvijai ir iespējas paplašināt kvalitatīvas liellopu un aitas gaļas audzēšanu un piedāvāšanu ES tirgum. Svarīgi, lai neapsīktu pirmie soļi un izdotos kāpināt apjomus, kas nozari padarītu rentablāku," uzsvēra Roze.
Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja Solvita Vība aicināja Zemkopības ministriju (ZM) sakārtot likumdošanu tā, lai nevienam nebūtu iebildumu pret normatīvajiem aktiem. Vība uzskata, ka dzīvnieku pēc kaušanas ir jāapdullina, kā to patlaban paredz likumdošana, bet aitkopis Andris Pauls-Pāvuls uzskata, ka apdullināšana pēc nokaušanas ir līķa apgānīšana un to no likumdošanas vajadzētu izslēgt, lai nekļūtu par apsmieklu musulmaņu pasaulē.
Pauls-Pāvuls aicināja Zemkopības ministriju atvēlēt līdzekļus zemnieku izglītošanai, jo līdz pat mūsdienām pastāv uzskats, ka Latvijā aitas audzē vilnas iegūšanai un kāva septiņus gadus vecas aitas, kas ir treknas un negaršīgas. Savukārt tirgū ir pieprasīta septiņus līdz astoņus mēnešus vecu aitu gaļa. Latvijā varētu audzēt lielākos apjomos gaļas šķirnes aitas.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzsvēra, ka pašlaik ir svarīgi laukos attīstīt lauksaimniecisko ražošanu, tādēļ, paredzot jaunus ierobežojumus likumdošanā, tiks liegts attīstīties zemniekiem. "Uzņēmums no 1000 zemnieku saimniecībām iepērk liellopus, Latvijā ir visas iespējas attīstīt aitkopību, aicinu deputātus parēķināt, cik daudziem lauku cilvēkiem ir iespēja nopelnīt iztikas līdzekļus un attīstīt savas saimniecības," uzsvēra Krauze.
"Par gaļas kaušanu atbilstoši reliģiskajām tradīcijām ir interesējušies arī vairāki citi Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumi - Cēsu gaļas kombināts "Ruks", Daugavpils un Rēzeknes gaļas kombināts, Zaubes kombināts, tādēļ tuvākajā nākotnē ne tikai "Viesuļi", bet arī citi Latvijas uzņēmumi pārkārtos kaušanas procesu atbilstoši reliģiskajām tradīcijām," stāstīja Latvijas Gaļas ražošanas un gaļas pārstrādes asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis.
No 13 Saeimas deputātiem, kuri iesnieguši grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, "Viesuļu" saimniecību apmeklēja tikai Ingmārs Līdaka (ZZS).
Grozījumus likumā rosinājuši Zaļo un zemnieku savienības deputāti Līdaka, Guntis Eniņš un Pēteris Hanka, LPP/LC deputātes Inese Šlesere un Inta Feldmane, "Pilsoniskās savienības" deputāti Janīna Kursīte un Kārlis Šadurskis, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti Dzintars Rasnačs un Juris Dobelis, "Saskaņas centra" deputāti Jānis Tutins un Aleksejs Vidavskis, "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāts Jakovs Pliners un "Jaunā laika" deputāte Liene Liepiņa. Pēteris Hanka (ZZS) ir rakstiski informējis komisiju, ka viņš atsauc savu iepriekš rakstīto iesniegumu.
Saeimas deputāts Mārtiņš Roze (ZZS) pauda nožēlu, ka citus deputātus šī iespēja nav ieinteresējusi un viņi ražotnē nav ieradušies. Arī viņš norādīja, ka deputātiem ir jāsaglabā veselais saprāts un jāpieņem racionāli lēmumi, kas veicinātu tautsaimniecības attīstību.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) atzina, ka "Viesuļu" saimniecība nodrošina dzīvību Zasas pagastā.
Pēc Latvijas Gaļas ražošanas un gaļas pārstrādes asociācijas rīcībā esošajiem datiem, Latvijā dzīvo apmēram 10 000 musulmaņu. Minimālais patēriņa grozs Latvijā vienam iedzīvotājam paredz vidēji 56 kilogramus gaļas un gaļas produktu gadā. Tātad tikai musulmaņu kopienas pieprasījuma apmierināšanai vien gadā tiek nokauts vairāk nekā 3500 liellopu liels ganāmpulks. Ebreju Latvijā ir vairāk nekā musulmaņu.
"Tāpēc droši var apgalvot, ka, pateicoties Tautsaimniecības komisijas konstruktīvajiem lēmumiem pērn, pašreiz valstī ir legalizēta un sakārtota ievērojama pelēkā gaļas tirgus daļa," uzskata Zutis.
Interesi par gaļas ražošanu, kaujot lopus bez iepriekšējas apdullināšanas, izrādījuši vairāki Latvijas gaļas ražotāji. Kā pilotprojektu jauno tehnoloģiju pašreiz attīstījusi saimniecība "Viesuļi", kas ražošanas attīstībā investējusi divus miljonus eiro (1,4 miljoni latu), kas ļauj piegādāt ne tikai augstākās kvalitātes gaļu partneriem Latvijā un ārvalstīs, bet arī ražot jaunus gaļas izstrādājumus. Pašreiz 70% no saražotā tiek realizēts mazumtirdzniecībā un augstas klases restorānos ārpus Latvijas - Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā. Taču pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
"Pašreiz mēs liellopus, jaunlopus, teļus un aitas iepērkam no vairāk nekā 1000 lielākiem un mazākiem audzētājiem Jēkabpils, Daugavpils, Aizkraukles, Rēzeknes, Ogres, Valmieras, Cēsu, Dobeles un citos Latvijas novados. Atbilstoši pieprasījumam mēs varētu iepirkt vairāk lopu. Līdz pat 35 000 liemeņu mēnesī. Tas nozīmē labas iespējas nodot izaudzētos lopus arī tām zemnieku saimniecībām, kas pašreiz nav "Viesuļu" sadarbības partneru sarakstos," saka "Viesuļu" valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns.
Viņš stāsta, ka Latvijā audzētā gaļa tiek vērtēta ļoti augstu. Tā ir ne vien ļoti kvalitatīva, bet arī ar izcilu garšu. "Piekrišana mūsu produktiem pamatā ir divu iemeslu dēļ. Latvijas zemnieku saimniecībās lopi tiek nobaroti ar dabīgu barību. Tāpēc gaļa sanāk kā bioloģisks produkts, kaut arī daudzām lopu audzētavām nav bioloģiskās saimniecības atzīmes. Otrkārt mēs uzņēmuma ražotnē esam ieguldījuši prāvus gan pašu, gan Eiropas Savienības līdzekļus. Tas garantē, ka gaļas ieguves un pārstrādes laikā produkta kvalitāte tiek saglabāta un produktiem radīta pievienotā vērtība. Priecē, ka tepat Latvijā aizvien biežāk sākam apzināties, cik kvalitatīvu un garšīgu pārtiku ražojam," uzsver Teicāns.
Saimniecību "Viesuļi" Teicānu ģimene dibināja pirms 15 gadiem kā zemnieku saimniecību. Vēlākajos gados ģimene uzbūvēja kautuvi. Pašreiz attīstīta darbība četros virzienos - gaļas ieguve un pārstrāde, pārtikas ražošana, sabiedriskā ēdināšana un tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana. Gaļas un gaļas produktu sortimentā ietilpst konvencionālā gaļas produkcija, bioloģiskās gaļas produkcija un gaļas produkti ar preču zīmi "Halal". Saimniecībā nodarbināti 150 jēkabpilieši. Pēdējo mēnešu laikā, kopš uzsākts produkcijas eksports, "Viesuļi" ir iepirkuši lopus no zemnieku saimniecībām par 222 000 latu.
Kā ziņots, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Gaļas ražošanas un gaļas pārstrādes asociācijas un citu organizāciju pārstāvji apmeklē uzņēmumu "Viesuļi", lai gūtu priekšstatu par dzīvnieku kaušanu bez apdullināšanas.
Daiga Kļanska
http://www.agropols.lv/?menu=97&newsid=93009
