Rituālā un fiziskā tīrība (Page 10 of 10)

Konspektu sērija no grāmatas „Atvieglotais Fikh Korāna un Sunnas Gaismā”

Ievads:
1.    Ko nozīmē vārds fikh?
a) lingvistiskā nozīme: izprašana
b) zinātniskā nozīme: zināšanas par šariāta slēdzieniem ar pierādījumiem no Korāna un Sunnas.
2.    Kāda ir šis zinātnes tēma? Fikh izmeklē šariāta slēdzienus, kuri skar pielūgsmes veidus, piemēram, tādus kā lūgšana vai gavēnis, tādas darbības nozares kā tirdzniecība un augļošana, sabiedriskās attiecības kā precības vai šķiršanās, kā arī daudzus citus jautājumus.
3.    Šariāta stāvokļi:
1) vādžib (obligātais): tas, kā izpildīšana tiek atalgota, bet atstāšana sodīta
2) mandūb jeb mustahāb jeb sunna* (vēlamais): tas, kā izpildīšana tiek atalgota, bet atstāšana netiek sodīta
3) mubāh (atļautais): tas, kā izpildīšana vai atstāšana netiek ne atalgota, ne sodīta
4) makrūh (nevēlamais): tas, kā izpildīšana netiek sodīta, bet atstāšana tiek atalgota
5) harām (aizliegtais): tas, kā izpildīšana tiek sodīta, bet atstāšana tiek atalgota**

*vārda sunna nozīme ir:
a) fikh zinātnē ir ”vēlamais”,
b) hadīsu zinātnē-”viss ko darīja, teica Pravietis vai apstiprināja ar savu klusēšanu”,
c) sīrā (Pravieša dzīves aprakstu), šī vārda nozīme ir ”ceļš”,
tāpēc dažreiz cilvēki šī vārda nozīmi pārprot. Piemēram, bārdas atstāšana, par to bieži sāka: ”Tā ir Pravieša sunna!”, šajā gadījumā tiek minēta otra nozīme, kas attiecas uz šariāta stāvokli, tad bārdas atstāšana ir vādžib.
**pievērsiet savu uzmanību Allāha Žēlastībai, kuru var redzēt kaut vai šajos stāvokļos: četros no tiem ir atalgojums, bet sods-tikai divos.

1.    At-Tohāra (rituālā tīrība)

Pirmā nodaļa: ūdens veidi:
1.    Ūdens ar kuru var veikt attīrīšanos: ūdenim jābūt tīram un attīrošam.
2.    Kas ir tīrs un attīrošs ūdens? Ūdens, kura garša, krāsa un smaka ir savā pirmatnējā stāvoklī.
3.    Ja ar ūdeni ir sajaukusies netīra viela (skatieties lapu nr. 5)?
a) ja ar to tika (manāmi) izmainīta ūdens krāsa, garša vai smaka (kaut viens no trim) viņš kļūst par netīru,
b) ja neviens no trim parametriem netika izmainīts (vai izmainījās ļoti minimāli), tad, ja tā kopējais daudzums ir mazāk par 300 litriem-tas kļūst par netīru, ja lielāks par 300 litriem-tas paliek tīrs un attīrošs.
4.    Ja ar ūdeni ir sajaukusies tīra viela?
a)ja krāsa, smaka vai garša izmainījās – tīrs, neattīrošs,
b)ja neviens no trim parametriem netika izmainīts, tas paliek tīrs un attīrošs neatkarīgi no ūdens kopēja daudzuma.
5.    Ūdens paliekas traukā: tīras un attīrošas, neatkarīgi vai no tā trauka ir dzēris muslims vai neticīgais, dzīvnieks, kura gaļu ēst drīkstam vai nedrīkstam. Izņēmums ir suns un cūka, kā arī, ja dzeršanas laikā ūdenī nokļūst tik daudz piemaisījumu, ka tas izmainās.

Otrā nodaļa: atļautie un aizliegti trauki:
1.    Vai drīkst izmantot zelta vai sudraba traukus? To izmantošana ir harām, neatkarīgi vai trauks sastāv no zelta vai sudraba pilnīgi vai daļēji.
2.    Trauks, kurš ir savienots, salabots (pēc tā sasišanas): var savienot ar sudrabu.
3.    Neticīgo trauki: tīri, ja tikai nav pārliecības, ka no tā tika ēsts vai dzerts aizliegtais. Tāda gadījumā tie ir jānomazgā.
4.    Mirušo dzīvnieku āda: par tīru var padarīt to dzīvnieku ādu, kuru gaļu mums ir atļauts lietot uzturā.

Trešā nodaļa: darīšanu kārtošana:
1.    Anālas atveres notīrīšana ar ūdeni un papīru: der ar vienu no diviem, bet ar abiem ir labāk.
2.    Vēršanas pret kiblu: nav pieļaujama, ja cilvēka priekšā nav kāda šķēršļa (piemēram, sienas).

3.    Sunna kārtojot darīšanas:
1)duā pirms ieejas un pēc izejas no tualetes, (pie ieiešanas -„Allahumma, innī aūzu bika minaļ khubsi vaļ khabāis”, pēc iziešanas-„ghufrānaka”)
2)neatkailināt auras vietu, kamēr nenosēdīsies tuvāk zemei (ja kārto ārpusē),
3)attālināšanas no cilvēkiem tik tālu lai tevi neredz.
4.    Harām kārtojot darīšanas:
1)darīšanu kārtošana uz ceļa, vietās kur var apsēsties cilvēki, parkos, muslimu kapos vai stāvošā ūdenī (piemēram, dīķī),
2)pieskāriens loceklim ar labo roku,
3)korāna lasīšana.
5.    Makrūh (nevēlams) kārtojot darīšanas:
1)čurāt pret vēju,
2)sarunāties,
3)kārtot darīšanas šaurās aizās,
4)ienākt tualetē ar jebko uz kā ir Allāha pieminēšana (ajāti, dua).

Ceturtā nodaļa: par sīvāku:
1.    Viņa stāvoklis šariātā: tā izmantošana ir vēlama pat priekš gavēņa turoša.
2.    Kad tā izmantošana ir vēlama?
1)pirms vai pēc vudu,
2)pēc piecelšanas no miega,
3)kad izmainījās smaka no mutes,
4)pirms korāna lasīšanas,
5)pirms lūgšanas,
6)pirms ieejas mošejā vai mājā,
7)pēc ilgas klusēšanas,
8)ja zobi palika dzelteni.
3.    Labums no sīvāka izmantošanas: mutes tīrība šajā dzīvē un atalgojums par to nākamajā dzīvē. Padara zobus stiprākus, bet cilvēku svaigāku.

Piektā nodaļa: vudu:
1.    Priekšnosacījumi tā veikšanai:
1)jābūt muslimam,
2)garīgi veselam,
3)pilngadīgam,
4)jāuztaisa nodoms – jābūt nodomam,
5)ūdenim jābūt tīram un attīrošam,
6)noņemt vai nomazgāt visu to, kas traucē ūdenim nokļūt līdz vajadzīgai vietai,
7)dzimumorgānu tīrība,
8)vudu veikšana bez lielam pauzēm, vienā laikā sprīdī,
9)ķermeņa locekļu mazgāšana noteiktā secībā.
2.    Kādu ķermeņu daļu mazgāšana ir obligāta:
1)sejas mazgāšana (kopā ar muti un degunu),
2)rokas mazgāšana no pirkstu galiem līdz elkoņiem
3)noslaucīt galvu (pa matiem, vienu reizi),
4)noslaucīt kājas līdz potītei,
5)delnu mazgāšana veicot vudu pēc piecelšanas no miega,
6)ja bārda ir reta, ūdenim jāpiekļūst arī pie ādas zem tās.
3.     Sunna veicot vudu:
1)sākumā teikt ”bismillah”,
2)sīvāka izmantošana,
3)pēc ”bismillah” nomazgāt roku plaukstas,
4)noslaucit bārdu ar ūdeni,
5)sākt ar labo pusi (sākumā labo roku, pēc tam kreiso utt.),
6)visu mazgāt 3 reizes,
7)mazgājot rokas un kājas, nomazgāt nedaudz augstāk par elkoni un potīti,
8)duā pēc vudu veikšanas(ašhadu anna ļā iļāha iļļallāh, va ašhadu anna muhammedan abduhu va rasūļuhu)
4.    Kas pārtrauc, atceļ vudu: 
1) ja kaut kas iziet no dzimumorgāniem vai anālas atveres,
2) vemšana vai ja netīrumi kaut kādā vaidā iziet no pārejām ķermeņa daļām (piemēram, daži slimi cilvēki kārto savas darīšanas caur cauruli)
3) jebkura samaņas vai prāta zaudēšana (miegs, apreibināšanās utt,.)
4) pieskāriens dzimumloceklim (vieni zinātnieki apgalvo, ka pieskāriens bez kaisles vudu nebojā, piemēram, to mazgājot),
5) kamieļa gaļas ēšana
6) iziešana no Islāma.
5.    Kādu pielūgsmes veidu veikšanai ir vajadzīga rituālā tīrība:
1) lūgšanas skaitīšana
2) rituālā apiešana apkārt kāabai (at-tovāf)
3) mushafa (korāns arābu valodā) ņemšana rokās

3) mushafa (korāns arābu valodā) ņemšana rokās

Sestā nodaļa: par hufiem (zeķes no ādas) un zeķēm:
1.    priekšnosacījumi vudu taisīšanai pa zeķēm:
1) tām jābūt uzvilktiem, atrodoties tīrā stāvoklī,
2) tām jāaizsedz visu pēdu līdz locītavai,
3) tām ir jābūt no atļauta materiāla,
4) tām pašām par sevi ir jābūt tīrām,
5) ir jāievēro laiks, kurā var vilkt tām pāri,
2.     Kā ir jāvelk tām pāri? Ir pietiekami novilkt ar mitru roku vienu reizi pa to ārējo (augšējo)  pusi.
3.     Cik ilgi var vilkt tām pāri? 24 stundas, ceļotājam - 3 diennaktis. Pēc tam tās ir jānovelk un jāveic  parasts vudu pa kājām.
4.    Kas atceļ to izmantošanu?
1) ja kaut kas izraisīja gusļa (visa ķermeņa mazgāšana) nepieciešamību,
2) ja atkailinājās daļa no pēdas vai locītavas,
3) ja zeķes tika noņemtas,
4) ja beidzās laiks, kurā var vilkt tām pāri.
5.    Kad sākas laika atskaite? Izplatītākais viedoklis: no pirmā vudu pazaudēšanas brīža, zeķēm atrodoties kājās. Cits viedoklis: no pirmā vudu taisīšanas brīža tāmpāri.
6.     Vilkšana pāri ģipsim, vīriešu un sieviešu galvas apsējiem: pāri ģipsim var vilkt taisot gan vudu gan gusļu. Vīriešu galvas apsējam ir tāds pats stāvoklis kā huffiem (zeķēm)

sieviešu galvas apsējam var vilkt pāri ar attaisnojošu iemeslu, tādu kā galvas slimība vai grūtības tā novilkšanai.

Septītā nodaļa: gusļ (lielā mazgāšanas):
1.    Kas padara par obligātu gusļa veikšanu?:
1) spermas iziešana no vīrieša vai sievietes (tas, kas iziet no sievietes),
2) pilna locekļa galvas ieiešana sievietes dzimumorgānā,
3) pēc Islāma pieņemšanas,
4) pēc menstruācijas vai dzemdību asins iziešanas,
5) nāve (līķa mazgāšana)

5) nāve (līķa mazgāšana)

2.    Kā ir jāveic gusļ?
1) vēlamais veids (sunna):
a) mazgājam roku delnas,
b) dzimumorgānus,
c) veicam vudu (kā priekš lūgšanas),
d)lejam ūdeni virsū galvai līdz tiek samitrināta galvas āda,
e) lejam ūdeni pāri galvai vēl trīs reizes,
f) aplejam ar ūdeni visu ķermeni,
b) atļautais veids: viss ķermenis ir jāaplej ar ūdeni aizsniedzot galvas ādu, kā arī izskalojot muti un degunu.
3.     Kad gusļ veikšana ir vēlama?
1) pirms katra dzimumakta,
2) džumuā (piektdienā) pirms hutbas (ir zinātnieki, kuri uzskata to par obligāto),
3) eid al-ftr un eid al-edhā, pirms svētku lūgšanas
4) pirms hadža vai omras veikšanas
5) pilnīgi nomazgāties pašam pēc līķa apmazgāšanas
4.    Kas ir aizliegts tam, kurš atrodas lielā netīrības stāvoklī:
1) atrasties mošejā, ja tikai viņš nav ceļotājs. Ir atļauts arī pēc vudu veikšanas,
2) ņemt rokās mushafu
3) lasīt korānu
4) veikt lūgšanu
5) veikt tovāf apkārt kāabai

Astotā nodaļa: tajammum (attīrīšanās ar smiltīm vai putekļiem):
1.    Priekšnosacījumi tā veikšanai:
1) jā ūdens izmantošana ir apgrūtināta (slimība, liels aukstums) vai nav iespējama,
2) jābūt muslimam,
3) garīgi veselam,
4) pilngadīgam.
5) tīra smilts vai putekļu esamība.
2.    Kas atceļ tajammum?
1) viss tas, kas atceļ vudu vai liek veikt gusļu,
2) ja tiek atrasts ūdens,
3) ja pazūd citi priekšnosacījumi tā atļaujai (cilvēks izārstējas, pazūd aukstums).
3.    Kā ir jāveic tajammum?
1) jābūt nodomam tā taisīšanai,
2) jāpasaka ”bismillah”,
3) vienu reizi iesist ar plaukstam pa smiltīm vai putekļiem (kaut pa krēslu),
4) noslaucīt ar rokām seju un pēc tam delnas.

Devītā nodaļa: par netīrumiem:
1.    Kas šariāta izpratnē skaitās netīrs?*
1) urīns un fekālijas (cilvēka un visu dzīvnieku, kurus mēs neēdam). Izņēmums ir ar krūti barojamo zēnu urīns ( pietiekami ir nedaudz apliet vietu ar ūdeni),
2) liels asins daudzums (ja kaut kas iztecēja no deguna vudu nebojājas)

3) jebkāds līķis

4) mēnešreižu un pēc dzemdību asinis,
5) vēmeklis

2.    Kādā veidā var attīrīties no netīrumiem?
1) ja urīns ir trāpījies uz zemes: aplejam vienu reizi ar lielu ūdens daudzumu,
2) ja cieta veida netīrums trāpījies uz zemes: pieceļam to kopā ar zemi un metam prom,
3) tikai ar krūti barojama zēna urīns: aplejam vietu ar nelielu ūdens daudzumu,
4) netīrumi uz ādas, drēbēm, grīdas: mazgājam vietu,
5) suņa siekalas: mazgājam 7 reizes, vienu no tām tīram ar smiltīm vai zemi,
6) mēnešreižu asinis uz drēbēm: kad tā aizcietēs un paliks sausa jānoberzē ar nagu, pēc tam jāmazgā ar ūdeni.

*ja netīra viela nokļūst uz ādas vai apģērba, vudu no jauna nav jātaisa, bet gan tikai jānomazgā tā vieta. Viss tas, kas atceļ vudu ir aprakstīts lapā Nr. 3.

Desmitā nodaļa: mēnešreižu un pēc dzemdību asins:
1.    Kas ir aizliegts šajā laikā?:
1) dzimumkontakts,
2) šķiršanas,
3) lūgšanas veikšana,
4) gavēņa turēšana,
5) tovāf (rituāla apiešana apkārt kāabai omras vai hadža laikā),
6) korāna lasīšana,
7) korāna ņemšana rokās,
8) ieiešana un atrašanas mošejā.
2.    Trešais asiņu veids: asinis, kuras rodas dzemdē asinsvadu saraušanas rezultātā, tās neliedz veikt pielūgsmes veidus. Tam ir parasta asins krāsa un nav smakas. Ir pietiekami ievietot tamponu un veikt vudu pirms katras lūgšanas.

Daudzos fikh jautājumos Islāma zinātniekiem un mazhabiem ir viedokļu atšķirības. Un tā tas arī jāuztver.

ahmeds wrote:

Daudzos fikh jautājumos Islāma zinātniekiem un mazhabiem ir viedokļu atšķirības. Un tā tas arī jāuztver.

Līdz ar to jaunajiem muslimiem (tādiem kā es) tas ir mulsinoši (confusing) :(